Lafivents uzsāk pētījumu par pašregulējošu ēku inženiersistēmu pārvaldības platformu
30.11.2025.
Projekta piektajā ceturksnī esam izstrādājuši pašmācošā algoritma otro iterāciju, kura sekmīgi integrēta gan mākoņplatformas backend, gan frontend pusē, un pašrgeulējošā vadība ir sekmīgi implementēta platformā. Šobrīd tas vada Rīgā esošas biroju ēkas virtuālas kopijas inženiertehniskos iestatījumus izdarot nākotnes prognozes, kas ņem vērā gan vēsturiskos klimata datus, gan monitorētos reālās ēkas BMS datus. Šajā ceturksnī esam pieņēmuši Latvijas Universitātes nodevuma atskaiti, kurā veikta pašmācošu algoritmu un risinājumu HVAC iekārtu vadības efektivitātes uzlabošanas meta analīze, izvēlēti atbilstošie izstrādes rīki un bibliotēkas. Esam arī dokumentējuši un definējuši mūsu pašmācošā algoritma otrās iterācijas tipu, tā izmantotos datu avotus, izstrādes rīkus, bibliotēkas, un turpinām veikt testa apstrādāto datu kopu analīzi un testēšanu.
31.08.2025.
Līdz ar projekta ceturto ceturksni noslēdzies arī otrais starpposms, kurā esam sekmīgi īstenojuši vairākās aktivitātēs plānoto. Jaunā platforma ir uzsākusi darbu, ir veikta tās testēšana un ieviestas jaunizstrādātas datu bāzes un ziņu sūtīšanas konfigurācija, un Python servera skripts, kas ļauj droši izmainīt un saglabāt datus. Ieviesti arī izstrādātie risinājumi frontend pusē izveidojot klienta puses risinājumus, tostarp ar integrētu Next.JS tehnoloģiju. Tie nodrošina modernu, ātru un stabilu platformas darbību no klienta puses, un atbilst jaunākajiem drošības normatīviem un NIS2 direktīvām. Paveiktais izstrādāts saskaņā ar vadlīnijām un dokumentēts, tādējādi paaugstinot mērogojamību un platformas pēctecību.
Vienlaikus tiek turpināts darbs pie pašmācošā algoritma testēšanas un optimālā parametru daudzuma atlases. Šī versija tiek ieviesta validācijai testa objektā, un izveidotas iestrādes pašrgulējošās vadības implementēšanai platformā.
31.05.2025.
Projekta trešajā ceturksnī esam izstrādājuši nepieciešamās datu bāzes un konfigurāciju sekmīgai datu un ziņu apmaiņai, servera puses risinājumus u.c. tehniskos soļus atbilstoši projektā paredzētajam apjomam. Paredzētie mērķi ir veiksmīgi sasniegti, tai skaitā MQTT/AMQP integrācija, datubāzes optimizācija un Python – Django risinājumu izstrāde un dažāda veida testēšana.Sekmīgi tiek nodrošināti droši un loģiski servera puses risinājumi datu saglabāšanai, izmaiņai un veikta šo procesu testēšana. Nākamajos ceturkšņos plānots izstrādātos risinājumus ieviest produkcijas vidē un platformas atjauninātajā versijā.
Paralēli šim ceturksnim paredzētajām aktivitātem, veikti darbi pie GRU modeļa algoritma pirmās iterācijas pilnveidošanas un papildus parametru iekļaušanas apmācības un testa datu kopās, lai paaugstinātu tā precizitāti un pielietojamību. Pirmā iterācija ēkas mikroklimata parametru regulējošam pašmācošam algoritmam tiek testēta arī platformā ar reāllaika datiem. Turpinam veiksmīgo sadarbību ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūtu. Automatizēta testa ēkas datu ieguve, kas nepieciešama algoritma apmācībai, un to saglabāšana un vizualizācija iekļauta pamata kodā, kas tiek pilnveidota un papildināta ar papildus parametriem.
28.02.2025.
Projekta otrajā ceturksnī esam izveidojuši starptautiskiem standartiem atbilstošu un no specifiskiem ražotājiem neatkarīgu programmatūru un bibliotēkas, kas sekmīgi veic datu pārraidi un apmaiņu ar inženiersistēmu pārvaldības platformu. Ar šo risinājumu inženieriekārtu savienošana ar serveri, palaišana un pieslēgšana ir ātra un ērta.
Saskaņā ar šajā ceturksnī izstrādāto meta analīzi datu drošības risinājumu paaugstināšanai, esam pastiprinājuši datu plūsmas šifrēšanas protokolu un sadarbības prasības ar serveri, kas tiek iekļautas programmnodrošinājumā.
Vienlaikus esam veiksmīgi īstenojuši sadarbību ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūtu. Automatizēta testa ēkas datu ieguve, kas nepieciešama algoritma apmācībai, un to saglabāšana un vizualizācija iekļauta pamata kodā. Sekmīgi izveidota pirmā iterācija ēkas mikroklimata parametru regulējošam pašmācošam algoritmam, tiek veikta tā testēšana un apmācība, un pilnveide. Nākamajos projekta soļos plānota tā rezultātu izvērtēšana un otrās, uzlabotās iterācijas izstrāde.
30.11.2024
Projekta pirmajā ceturksnī esam noslēguši līgumu ar sadarbības partneriem – Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūtu, sadarbībā ar kuru uzsākts darbs pie ēkas mikroklimata parametru regulējošu pašmācoša algoritma izstrādi un testēšanu.
Esam veikuši izpēti nepieciešamajai programmatūrai, bibliotēkām un loģikai, kas ir neatkarīgas no specifiskiem ražotājiem un balstīti starptautiskos standartos, kā arī definējuši teorētisko optimālās loģikas modeli inženiersistēmu vadībai atbilstoši ēkas noslodzei.
Esam definējuši sistēmas kritērijus publisko ēku videi, maināmos datu punktus, un izstrādājuši to standartizēšanu komunikācijas nodrošināšanai.
Esam izstrādājuši EN ISO 52120 standartam atbilstošu, funkcionējošu bibliotēku kontrolieru programmēšanai Codesys vidē, un veikuši nepieciešamo Modbus, BACnet, DALI, KNX datu integrāciju, un implementēšanu platformā.
Esam izveidojuši pētījuma ietvaros testējamajai biroju ēkai papildus programmnodrošinājumu un datu punktus, un tos vizualizējuši platformā, un sagatavojuši eksperimentu plānu siltumapgādes inženiersistēmu attālinātas vadības funkciju darbības izvērtējumam.
01.09.2024
SIA Lafivents uzsāk pētījumu “Pašregulējoša ēku inženiersistēmu pārvaldības platforma ar integrētiem analītikas un lēmumu pieņemšanas algoritmiem”. Pētījuma ietvaros, sadarbībā ar pašmācošo algoritmu izstrādes pētniekiem un ēku inženiersistēmu energofektivitātes speciālistiem, paredzēts izstrādāt ēku pārvaldības platformu ar integrējamu inženiersistēmu pārvaldības funkcionalitāti, kas ir viegli saprotama un pašregulējoša, atbilstoši ES Direktīvai EU/2024/1275 un izmanto pašmācošu algoritmu automātiskai iestatījumu izmaiņai. Tajā tiks iekļauts parametru kopums, kas nepieciešams inženiersistēmu automātiskai izmaiņai energoefektivitātes un mikroklimata komforta paaugstināšanai, un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai.
Pētījums tiek realizēts Enerģētikas un transporta kompetences centra projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/002 ietvaros.
Kopējais pētniecības projekta finansējums 1 452 000 EUR
Pētniecības projekta īstenošanas laiks 01.09.2024.-31.08.2026.
